Karbonāti, karboksilāti

Karbonāti un karboksilāti ir savienojumi, kas satur karboksilfunkcionālo grupu (–COOH), kas raksturīga organiskajām skābēm. Šī grupa sastāv no karbonilgrupas (C=O) un hidroksilgrupas (–OH), kas pievienotas tam pašam oglekļa atomam.

Kad karboksilgrupa savienojas ar metālu joniem, piemēram, nātriju vai kalciju, veidojas karbonāti, kurus parasti klasificē kā neorganiskus savienojumus. Lielākus organiskos savienojumus ar šo funkcionālo grupu sauc par karboksilātiem – tās ir organiskās skābes sāļi vai esteri, kuriem ir neorganisks vai organisks katjons.

Karboksilātu īpašības un pielietojums

Karboksilāti var darboties kā virsmaktīvās vielas – tie samazina virsmas spraigumu starp dažādām fāzēm. Tie var darboties arī kā helātu veidotāji – savienojumi, kas saista metālu jonus un stabilizē šķīdumus.

Atkarībā no molekulas lieluma un struktūras mainās karboksilātu šķīdība un ķīmiskās īpašības. Garas oglekļa ķēdes labāk šķīst organiskos šķīdinātājos, bet īsākas – ūdenī. Turklāt dažiem karboksilātiem ir papildu funkcionālās grupas, tāpēc tos var izmantot kā biezinātājus, šķīdinātājus vai īpašus polimērus.

Šo īpašību dēļ karboksilāti tiek plaši izmantoti farmācijā, kosmētikā, tekstilapstrādē un citās rūpniecības nozarēs, kur svarīgas ir to kompleksējošās un virsmaktīvās funkcijas.